Par jaunajiem grozījumiem Civillikuma Ģimenes tiesību daļā

Šodien ar lielu prieku un pateicību raugos uz Latvijas Vēstnesī publicētajiem Grozījumiem Civillikumā. Vēlos izteikt milzīgu pateicību saviem cīņu biedriem – Zvannieku komandai un visai Alternatīvās bērnu aprūpes aliansei par smago darbu četru gadu garumā aizstāvot bērnu tiesības, cenšoties nosargāt aizbildņa institūtu atvērtu arī labas gribas cilvēkiem, ne tikai radiniekiem, kā arī iestājoties pret bērnu piespiedu adopciju. 

Tieslietu un Labklājības ministrijas tikai viņiem zināmu iemeslu dēļ vēlējas būtiski sašaurināt aizbildņu loku, paredzot, ka par bērnu aizbildņiem var būt tikai bērna radinieki, vai personas, kas ar bērniem dzīvojušas nedalītā saimniecībā. Tas nozīmē, ka līdzjūtīgi cilvēki, kuri ir uzzinājuši par nelaimē nonākušu bērniņu, nevarētu vairs pieteikties kļūt par bērna aizbildni. Jau šobrīd Latvijā nav pietiekošs skaits profesionālo audžuģimeņu, kas var uzņemt pie sevis bērnus. Ne visi bez vecāku gādības palikušie bērni ir uzreiz adoptējami. Tas nozīmē, ka samazinot potenciālo aizbildņu skaitu būtu būtiski palielināts to bērnu skaits, kuri būtu spiesti dzīvot institucionālā aprūpē, jeb tā saucamajos bērnunamos. 

Mēs arī kategoriski iestājāmies arī pret Civillikuma 169.panta ceturtajā daļā paredzēto piespiedu adopciju, kas bieži notiek uz ārzemēm. Pants līdzšinējā redakcijā paredzēja, ka bāriņtiesa varēja dot piekrišanu adopcijai vecāku un aizbildņu vietā, ja paši vecāki vai aizbildņi kavējas šādu piekrišanu dot bez svarīga iemesla (arguments „es pats vēlos par bērnu rūpēties” bieži nebija pietiekami svarīgs), bet nepilngadīgo vecāku gadījumos bērnus varēja nodot adopcijai, neprasot pat svarīgus iemeslus. Mūsu ieskatā šāda iespiedu adopcijas kārtība bija būtisks cilvēktiesību pārkāpums un šī Civillikuma pants bija klajš ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 21.panta pārkāpums.  

Īpašs paldies deputātiem Hosam Abu Meri, Ingai Bitei un Gunāram Kūtrim, kuri bija dzirdīgi un ne tikai uzklausīja mūsu argumentus, bet iesniedza atbilstošus grozījumus civillikumā. Tāpat arī paldies deputātiem Imantam Parādniekam un Jūlijai Stepaņenko, kuri iedziļinājās un patiesi vēlējās saprast problēmas būtību. Paldies visiem deputātiem, kuri iesaistījās un balsoja, gādājot par Latvijas bērnu iespējām uzaugt aizbildņu ģimenēs Latvijā. 

Mūsu nenogurstošā komanda ar Sandru Dzenīti-Cālīti, Lindu Baļčūni, Inesi Feceri priekšgalā (un Zvannieku juristi Iļanu Taivāni un mani pašu nedaudz ēnā) piedzīvoja daudz sapulču, pārrunu, asu un mazāk asu sarunu ar ministriju darbiniekiem, neskaitāmas piedalīšanās Saeimas juridisko komisiju sēdēs. Paldies, jums visiem par milzīgo darbu un ieguldījumu. 

Man ir patiess prieks, ka CL 169.panta ceturtā daļa nu ir izslēgta no Civillikuma, bet aizbildnības institūtam tik svarīgie panti – CL 235. un 236.panti palika negrozīti. Man ir arī patiess prieks, ka CL 222.pants tagad skaidri norāda kādā secībā ir bāriņtiesai ir jāizvērtē ārpusģimenes aprūpes formas, paredzot, ka primāri ir jāizvērtē iespēja bērnam iecelt aizbildni no radinieku vai citu personu vidus, un tikai tad var apsvērt citas ārpusģimenes aprūpes formas – profesionālās audžuģimenes vai institucionālu aprūpi. 

Vēlreiz visiem paldies un es ļoti ceru, ka šie grozījumi palīdzēs ne vienam vien bez vecāku gādības palikušam bērnam uzaugt mīlošā un gādīgā ģimenē.