Kas liktu aizbraucējiem atgriezies?

Pēc mana iepriekšējā ieraksta izvērsās diskusija par to, kas tieši būtu jādara, lai cilvēki neaizbrauktu, un kas aizbraukušajiem liktu atgriezties? Providus pētniece Dace Akule norādīja, ka emigrējušo iemeslus risinot, risina arī jautājumu par tālākas emigrācijas ierobežošanu. Tad nu šoreiz par aizbraucējiem un to iespējamiem iemesliem atgriezties.

Mans skats uz notiekošo nav diez ko cerīgs: kā jau rakstīju iepriekš – cilvēki aizbrauc un turpinās aizbraukt. Manuprāt, tie, kas aizbraukuši, lēmumu jau ir pieņēmuši. Parasti tas ir vienā virzienā: prom.
Un tomēr, lai tas nebūtu tikai mans viedoklis, nolēmu veikt tādu kā mazu aptauju – sociālajā tīklā Draugiem.lv vairākās domubiedru grupās – aptaujāju cilvēkus, kas aizbraukuši uz Lielbritāniju, Īriju un Kanādu. Jautājums bija pavisam vienkāršs - Kam būtu jānotiek Latvijā, lai jūs vēlētos tur atgriezties?
Aptaujas rezultāti nebūt nav pārsteidzoši – atbildēs bija tieši tas, ko mēs jau visi zinām. Dominēja vispārējs pesimisms un neticība Latvijai, reti kurš izteica vēlmi atgriezties. Daudzi norāda, ka pārcelšanās uz citu valsti (īpaši, ja tas bijis ar visu ģimeni) ir bijis pietiekami sarežģīts un smags process, un nevēlas tam atkal iet cauri.
Apkopojot atbildes, tās varētu iedalīt tādās kā 3 kategorijās:

1) Jāmainās cilvēkiem, to attieksmei. Ar to visbiežāk domāta kultūra un cilvēku savstarpējās attiecības – spēja atvainoties, būt laipnam, tolerantam un godīgam. Cilvēki, kas ir iedzīvojušies Īrijā un Lielbritānijā, uzsver šo nāciju spēju uzticēties. Tieši uzticēšanās ir iemesls, kādēļ tur dzīve ir daudz vienkāršāka, kādēļ ir mazāk birokrātijas. Tam iepretim tiek stādīta Latvijā dominējošā vēlme krāpties, mānīties, kukuļot, un tam sekojošā tendence visu birokratizēt un kontrolēt.

2) Nepieciešamas būtiskas izmaiņas Latvijas politikā. Atbildēs izskan milzīga vilšanās esošajos politiķos, neticība. Ja citās valstīs valsts ir priekš cilvēkiem, tad Latvijā cilvēki ir priekš valsts un valstsvīru iegribu apmierināšanas un maku piepildīšanas. Daudzi uzsver nespēju ietekmēt politiķu lēmumus, politiķu nevēlēšanos sadzirdēt tautas vēlmes, politiķu dubulto dabu pirms un pēc vēlēšanām. Šajā sakarā izskan arī 2 galēji pretēji aicinājumi – boikotēt vēlēšanas, jo ‘nav par ko balsot’ (visi ir blēži) un gluži pretēji – ir jāsaņemas un jādodas balsot, lai kaut ko patiesi mainītu.

3) Un protams, bez pārsteigumiem – galvenais apspriežamais jautājums ir ekonomiskā situācija un ar to saistītās sociālās drošības garantijas. Cilvēki ir gatavi atgriezties, ja viņiem tiktu garantēts darbs un regulāri un pietiekami ienākumi (ar to domāta alga virs Ls 400 ‘uz rokas’, kas turklāt patiesi pārskaitīta uz kontu), ja zinātu, ka slimības vai bezdarba gadījumā valsts spētu parūpēties gan par viņiem, gan par viņu bērniem. Visbiežāk izskanējusī frāze: „vēlos dzīvot un nevis eksistēt”. Salīdzinājumam tiek minēts, ka Latvijā par minimālo algu cilvēkam ir jāizvēlas – pabarot izsalkušos bērnus vai apmaksāt elektrības rēķinu, lai neatslēdz. Turpretim Lielbritānijā ar minimālo algu var ne tikai visus rēķinus apmaksāt, bet pat dzīvot kaut cik cilvēcīgu dzīvi (Lielbritānijā minimālā alga par pilnas slodzes darbu ir apmēram Ls 700).
Bija arī tādi, kas dalījās pieredzē – bija kādu laiku dzīvojuši Lielbritānijā, bet sentimenta vadīti atgriezušies Latvijā. Kādu laiku mēģinājuši cīnīties un dzīvojuši „ar tukšu maku, bez darba, bez nākotnes”, līdz atkal devušies uz Lielbritāniju.
Izskanēja pat doma, ka patiesībā Latvija nemaz nav gatava uzņemt atpakaļ tos aizbraucēju tūkstošus, jo jau tagad reāli Latvijā trūkst gan darba vietas, gan bērnudārzi un labas skolas. Ja Latvija vēlas realizēt mērķtiecīgu tautiešu atgriešanos Latvijā, tad būtu jābūvē rūpnīcas, jārada darbavietas, lai, cilvēkiem atgriežoties, būtu šī garantija par darbu un drošības sajūta par nākotni.
Tāpat kā šķērslis tika norādīts tas, ka atgriežoties Latvijā būtu jāmaksā izveidojusies nodokļu starpība, ko daudzi uzskata par netaisnīgu.
Protams, vienlaikus izvērtās arī diskusija par to, kuram tad šīs izmaiņas jānodrošina – palicējiem vai aizbraucējiem. Daudzi atzina, ka pārmaiņas jāsāk ar sevi: mainoties pašiem cilvēkiem, mainīsies arī valsts. Tajā pašā laikā pārmaiņas ne vienmēr viegli nāk, piedzīvojot neveiksmes un vilšanos Latvijā, cilvēki galvenokārt nolēmuši būt paši savas laimes kalēji – ja nevar mainīt Latviju, tad brauc prom un paši maina savus dzīves apstākļus.

Kā jau minēju – aptaujā neizskanēja nekas tāds, ko mēs jau nezinātu.

Atliek vien skumji secināt: kamēr Latvija nemitīgi meklē savu Nokia un pārbauda Latvijas uzņēmēju spēju izdzīvot ekstrēmos apstākļos (nemitīgos nodokļu palielinājumos un korumpētā vidē) tikmēr Latviju pamet tie, kam pietiek uzņēmības mainīt, ja ne valsts, tad vismaz savu dzīvi.

Komentāri

  1. Labs, Inese! Loti ceru, ka so nopublices kads laikraksts vai zinu portals.

    AtbildētDzēst
  2. Tieši tā,tas ir sarežģīti aizbraukt pārcelties,to dara negribīgi,bet,ja šeit ir jādzīvo ar 100-200Ls mēnesī,tā ir eksistēšana ņirgāšanās,kamēr augšgals bāž miljonus makos un vēl bļauj,ka par maz...
    Mēs tak neesam vainīgi,mēs labprāt dzīvotu LV,bet,ja būtu skaidrība par rītdienu,nevis vienā naktī pieņemtiem lēmumiem,būtu alga un darbs,kas ļautu dzīvot.
    Galu galā maksājam tak par visu vienādi kā LV tā gan UK,gan citur,bet redz citur var būt 700Ls minimālā alga,bet pie mums ne....nu kapēc tā,pasakiet kāds kapēc,kur ir tā būtiskā atšķirība????

    AtbildētDzēst
  3. Maitasgabali politiķi! Visus nošaut un pakārt! Neliešu bars, žēl manu radu , kas tur palikuši... sāp sirds par viņiem, ai, kā sāp...... ;(
    Raksts patiess un pauž arī manu nostāju.

    AtbildētDzēst
  4. Raksts patiesam patiess,tas pauz ari manu nostaju.

    AtbildētDzēst
  5. Viss teiktais atspoguļo arī manas domas. Bērni jau ir Anglijā,es arī drīz aizceļošu.Lai arī ļoti negribas.:( Ļoti sāpīgi nāk šis lēmums.... Varbūt sev vismaz pensiju nopelnīšu.Izskatās,ka te man to saņemt "nespīd",jo pēc 15 gadiem diez vai tādu vispār te vairs maksās.

    AtbildētDzēst
  6. par pansiju arī patiesi..bet joprojām grūti gan pieņemt lēmumu aizbraukt, gan to realizēt.

    AtbildētDzēst
  7. Pilnīgi visam piekrītu, esmu LV, bet pieļauju jau domu aizbraukt ...cik var tautu čakarēt? vairs nav spēka...tagad vēl velkam uzņēmumu,kas strādā jau 16 gadus, maksājam nodokļus,BET CIK ILGI VILKSI, JA NAV UN NEREDZI GAISMU TUNEĻA GALĀ!!!

    AtbildētDzēst
  8. jh: Cienu un atbalstu aizbraucēju aktīvo rīcību nodrošināt sev un ģimenei labāku dzīvi. Izrādās - latviešiem tomēr piemīt ļoti augstas pielāgošanās spējas svešā vidē.
    Tomēr aizbraucēji, tāpat kā palicēji ir tieši tie paši cilvēki, kuri uz nebēdu ņēma kredītus, pievēra acis uz politiķu korumpētību un paši atbalstīja kukuļu došanu, jo tā pieņemts, uzskatīja, ka pietiek "atsēdēt" pāris gadus augstskolā un prasīt, lai viņam neatkarībā no pieredzes vai zināšanām, maksā ne mazāk kā Ls 1k (bieži vien darbos ar mazu pievienoto vērtību), ieguldīja līdzekļus nevis uzkrājumos vai savā attīstībā, bet statusa lietās, ; uzskaitījumu var turpināt un turpināt.
    Manuprāt, ja pieaudzis cilvēks savas dzīves grūtībās vaino politiķus, "Latviju", nepieklājīgus cilvēkus, bezdarbu, krīzi, tad viņam vispirmām kārtām, kā šajā bloga ierakstā minēts, jāmaina pašam sevi un jāstrādā/jādomā vairāk, lai nodrošinātu vēlamo dzīvi (kaut vai aizbraucot citur). Minētais neattiecas uz bērniem, veciem cilvēkiem vai citām vājākām grupām.

    AtbildētDzēst
  9. es domāju ka īstenībā visi iepriekš minēti punkti ir tikai simptomi bet ne īstie cēloņi.

    Es domāju ka īstos cēloņus var sadalīt 3 grupās:

    1. Homo Sapiens Sovietus - ir tas pats cilvēks kuru izveidoja padomju sistēma un kurš pats pēc tam sagrāva to iekārtu kura viņu radīja. Kas ir Homo Sapiens Sovietus? Vienkāršiem vārdiem runājot tas ir tas pats padomju cilvēks - truls, vienaldzīgs egoists kurš mēģīna izspiest maksimāli no sistēmas (valsts) ar visiem iespējamiem veidiem ieskaitot zagšanu un tajā pašā laikā nedot atpakaļ praktiski neko (izvairīties no nodokļiem, nepiedalīties vēlēsanās un visādi citādi domāt tikai pāšam par sevi un savu izdevīgumu). Pie padomju cilvēka papildus īpašībām varētu minēt viņa skaudību, iniciatīvas/motivācijas trūkumu un vēlmi nopelnīt lielu naudu ļoti ātri un ar minimālām pūlēm. Tieši šīs padomju cilvēka īpašības ir atbildīgas par dažādu piramīdas shēmu un blēņu ekonomikas ideju radīšanu un ražošanas sagrāvi Latvijā (visiem gribās būt starpniekiem, bankieriem utt). Tiešī šī mentalitāte kopā ar izglītības trūkumu (nākošais punkts) noveda pie nekontrolētā kapitāla ieplūdes/ nekontrolēta kapitāla novirzīšanas un nekustāmā īpāšuma burbuļa radīšanas.
    2. Bēdīgi zems izglītības līmenis un izglītības kvalitāte. Viesojoties Latvijā mani satrieca cilvēku skaits kuriem ir maģistra līmeņa izglītība un tas cik zems ir vīņu patiesais izglītības un zināšanu līmenis. Visbēdīgākais ir tas ka šis ierobežoto zināšanu un savas ierobēžotās pasaules uztveres dēļ cilvēki nesaprot un nevar saprast īstenos ekonomisku problēmu cēloņus kuri galu galā noved pie tā ka cilvēki nevar izvēlieties un ievēlēt saprātīgus līderus ar saprātīgu ekonomisku programmu. Lata devalvācijas diskusija ir viens no piemēram un ir smieklīgi ka izglītotu cilvēku reakcija un galvenais arguments ir ka tas būs slikti jo tad "braucieni uz ārzemēm kļūs ļoti dārgi"
    3. Nacionālisms, rasisms, apzināta nacionālā naida uzkurināšana. Vēsture ir mana lieciniece ka parsti nekas labs nesanāk kad valstis sāk apzināti piekopt tādu politiku un kā parasti tas noved pie neracionālas ekonomiskās un starptautiskās politikas īstenošanas. Latvijas attieksme pret krievu valodā runājošajiem, nepilsoņu iedzīvotāju grupas izveidošana un attiecības ar Krieviju ir ļoti labs piemēŗs.

    AtbildētDzēst
  10. Esmu strādājusi vienā no lielākajām bankām Latvijā 5 gadus..šeit pieminētajam komentāram, ka visi "sagrābās kredītus" gan palicēji, gan aizbraucēji nevar piekrist, jo ļoti bieži bija redzama situācija, kad cilvēki ir izmisumā, kuri ņēma kredītu vienīgajam mājoklim, bieži vien necilam dzīvoklītim :( skumji!! protams, bieži bija sastopama otra galejība, kur 3 cilvēku ģimene uzbūvējuši māju ar 7 guļamistabām :)
    Eh, līdz vienā dienā pati ar ģimeni nolēmu, ka jāpārceļas uz dzīvi Kanādā, esmu apmierināta :)un ne jau tāpēc, ka darbs bija slikts, vai kredīts milzīgs:) Vislabāk patika autores pēdējais teikums, paldies :)
    Lai veicās gan palicējiem, gan aizbraucājiem !!!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru