sestdiena, 2015. gada 21. novembris

Kas vecākiem jāzina, saskaroties ar britu sociālajiem dienestiem; jeb ko mums māca Lailas Brices lieta?



Pēdējā laikā Latvijas politiķi arvien biežāk piemin, ka britu Sociālie dienesti nolaupa Latvijas pilsoņus, Saeimā tiek veidotas komisijas, Ministrijas veido darba grupas, lai palīdzētu tautiešiem, kuri ārvalstīs saskaras ar sociālajiem dienestiem. 
 
Bieži šīs diskusijas notiek kontekstā ar Lailas Brices lietu. Augustā Latvijas presē izskanēja ne tikai mātes versija par notikušo, bet arī pierādījumi no lietas, kurā ir skaidrots kādēļ bērns no ģimenes ir izņemts. Lietas apstākļi bija mātei patiesi neglaimojoši un neviens vien pārstāja māti akli aizstāvēt. Angliski lasošie ar pilnu pēdējo tiesas spriedumu var iepazīties šeit.

Tā kā jau 5 gadus strādāju Lielbritānijas advokātu birojos, mani nebūt nepārsteidz izskanējušie argumenti par lietas patiesajiem apstākļiem. Ar līdzīgām ģimenes tiesību lietām esmu saskārusies ne tikai darbā advokātu birojā, bet arī kā tulks esmu piedalījusies vairākos procesos, kuros ir iesaistītas latviešu ģimenes. Nešaubīgi zinu, ka britu sociālie dienesti parasti ļoti intensīvi strādā ar ģimeni un apstākļiem mājās jābūt patiesi sliktiem, lai bērnu no ģimenes tomēr izņemtu pavisam. Esmu redzējusi neskaitāmas ģimenes, kuras cītīgi sadarbojoties ar britu sociālajiem dienestiem, atgūst savus mazuļus un izmaina savas dzīves uz labo pusi. Bieži no vecākiem tiek prasīta ārstēšanās no alkohola, atteikšanās no narkotikām, dzīvesveida maiņa. Daudzi bērnu dēļ to ir gatavi darīt un ar kvalitatīvu advokātu palīdzību spēj risināt problēmas konstruktīvā veidā. 

No vienas puses ir žēl, ka Anglijas un Velsas Augstākā Apelācijas tiesa, pārskatot Lailas Brices apelācijas sūdzību, ir nolēmusi, ka bērnam tomēr ir labāk tikt adoptētam, nekā atgriezties pie mātes, kas jau vairāku gadu garumā veic starptautiskas kampaņas, lai atgūtu savu meitu. No otras puses – iepazīstoties detalizēti ar spriedumu, man nav šaubu, ka spriedums ir pieņemts, vērtējot bērna vislabākās intereses. 

Domāju, ka ikvienam, kurš uzstājas publiski par to, ka britu sociālie dienesti nolaupa latviešu bērnus, vai ieņem kādu konkrētu pozīciju Brices lietā, ir detalizēti jāpaanalizē spriedums un jāizdara secinājumi.
Te būs daži mani secinājumi saistībā ar šo visu.

Ja pārcelies dzīvot citur, dzīvo atbilstoši tās valsts likumiem.

Šajā globalizācijas un vispārējās migrācijas laikā, kad cilvēki maina dzīvesvietas no vienas valsts uz citu, ikvienam imigrantam ir jāatceras, ka esot citā valstī, ir jādzīvo pēc tās valsts likumiem. Jā, tie bieži var atšķirties no Latvijas likumiem, tradīcijām un pieņemtajām normām. Tas, ka nezināji par likumiem, vai Tev tie liekas muļķīgi vai nepieņemami, Tevi neatbrīvos no atbildības likuma priekšā. Lielbritānijā izpratne par bērnu drošību, audzināšanu, vecāku un citu iesaistīto (aukles, skolotāji, soc. dienesti) atbildību ļoti atšķiras no tās, kas ir Latvijā. Esmu redzējusi neskaitāmas lietas, kad imigrantu vecāki tā arī nesaprot, kas slikts un nepieņemams ir situācijā, ja uz bērnu sakliedz vai „uzšauj bērnam pa dibenu” audzināšanas vai disciplinēšanas nolūkos. Bet Lielbritānijā tā nevar. Pēc britu likumiem un izpratnes tā ir emocionāla un fiziska vardarbība pret bērnu (emotional and physical abuse). Par to draud ne tikai sociālo dienestu iejaukšanās ģimenes dzīvē, bet arī potenciāla bērnu izņemšana no ģimenes un krimināllieta. 

Tas pats attiecas uz bērnu atstāšanu bez uzraudzības. Vienalga vai tās ir 10 minūtes, ½ stunda, stunda, divas vai visa diena. Tā tiek kvalificēta kā nolaidība pret bērnu (child neglect). Par to britu sociālie dienesti satrauksies ne pa jokam. Ja vecāks tā arī nesapratīs, kur ir problēma un neko nemainīs, tad bērnu var arī atņemt. Iespējamība, ka bērnu var atņemt ir daudz lielāka, ja nepieskatīts bērns ir savainojis sevi (zilumi, nobrāzumi, lūzumi, brūces) vai atradies antisanitāros apstākļos un bijis badā (kā tas izrādījās L.Brices lietā). 

Bērnu auklēšana un alkohola vai narkotiku lietošana arī nav savienojamas lietas. Ja alkoholu vai narkotikas lieto pats vai atstāj bērnu pieskatīt kādam, kurš lieto alkoholu, arī tad sekas ar būt bēdīgas. Britu iestāžu un tiesas izpratnē piedzēries pieskatītājs (drunk in charge of a child) ir līdzvērtīgs bērna nepieskatīšanai vispār, jo pieskatītājs faktiski nespēj adekvāti parūpēties par bērnu. Dažkārt, ne tikai nespēj parūpēties, bet pat apdraud bērnu. 

Ja tava ģimene ir nonākusi sociālo dienestu redzeslokā, tad nav jēgas censties viņiem iestāstīt, ka „tas jau nekas nav!” vai „citur Eiropā likumi nav tik stingri!”. Tas īsti nepalīdzēs. Britu iestādēm un tiesām jāvadās pēc britu likumiem. Ja esi pārkāpis britu likumus, tad tam var būt atbilstošas sekas. Gribi to vai nē, bet tas var nozīmēt arī bērna šķiršanu no bioloģiskās ģimenes. 

Ja tavs paštaisnums vai principi ir svarīgāki par bērna atgūšanu, droši vari turpināt stāstīt, ka „tas jau nekas nav!” vai ka „citā valstī mani par to nesodītu!”. Ja vēlies bērnu atgūt no britu sociālajiem dienestiem, tad labāk ej tikties ar visiem nepieciešamajiem speciālistiem, sadarbojies ar viņiem cik iespējams. Jebkura nerunāšana, izvairīšanās vai strīdēšanās pretim tiks traktēta Tev par sliktu un dokumentos parādīsies kā nevēlēšanās sadarboties. Ja patiesi vēlies atgūt bērnu, iespējams, Tev prasīs ārstēties no alkohola vai narkotiku atkarības. Iespējams, Tev prasīs uzturēt mājās tīrību un kārtību. Ja mājās ir vardarbība (piem. vīrs Tevi sit bērnu klātbūtnē), tad sociālie dienesti var Tev lūgt atrast citu dzīvesvietu, kas droša vide Tev un bērnam. 

Atbilstoši britu likumiem galīgos lēmumus par bērnu šķiršanu no ģimenēm un nodošanu adopcijai nepieņem uz reiz. Laika posms no brīža, kad esi nonācis sociālo dienestu redzeslokā, līdz brīdim, kad bērnu var nodot adopcijai, parasti nav īsāks par 6 mēnešiem, dažkārt ilgst pat gadiem. Lietas ietvaros parasti notiek vairākas tikšanās ar sociālajiem dienestiem, izveidotas individuālas bērnu aizsardzības programmas, kurās piedalās visāda veida speciālisti (sociālie darbinieki, mediķi, skolas pārstāvji, policisti, utt.), kur cenšas radīt atbalsta sistēmu, lai bērnam nodrošinātu drošu vidi un pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas. 

Nevēlēšanās mainīt lietas savā dzīvē un nevēlēšanās sadarboties ar sociālajiem dienestiem ar maksāt ļoti dārgi. Tās cena ar būt jūsu bērns. Diemžēl.

Juridisko palīdzību šādos gadījumos visbiežāk apmaksā valsts (Lielbritānija)

Gadījumos, ja sociālie dienesti klauvē pie Tavām durvīm un saka, ka apsver iespēju bērnu Tev atņemt, Tev ir nepieciešama kvalitatīva juridiskā palīdzība. Visbiežāk Lielbritānijā šādās lietās juridisko palīdzību apmaksā valsts. Ja lietu sākuma stadijā vēl vērtē lietas nozīmīgumu un ģimenes ienākumus, tad mirklī, kad uzsāk skatīt jautājumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem un iespējamo bērna nodošanu adopcijai (jeb Care Proceedings), Lielbritānijas valsts šādu juridisko palīdzību apmaksā pat personām ar augstiem ienākumiem. 

Diemžēl, lasot L. Brices spriedumu bija skaidri jūtams, ka māti lietā nepārstāvēja kvalitatīvi juristi, bet gan tā saucamie „Makkenzija draugi”(McKenzie friend), kas visbiežāk ir kādas sabiedriskās organizācijas pārstāvji, ne vienmēr ir juridiski izglītoti un pārzina likumu juridiskās nianses.  No sprieduma ir skaidri redzams, ka visas pārējās puses pārstāv baristeri (advokāti, kas ir specializējušies īpaši sarežģītās lietās), bet Brice vai nu nav vēlējusies iesniegt elementāri nepieciešamus pierādījumus, kas var būtiski izmainīt lietas iznākumu, vai arī viņas Makenzija draudzene nav viņai spējusi pietiekami skaidri izskaidrot, ko tiesa sagaida un kas šādās lietu kategorijās tiek vērtēti kā būtiski pierādījumi un argumenti un kas nav. 

Jāatceras, ka Brices lieta bija jau tādā stadijā, ka pilnīgi nešaubīgi viņai pienācās Lielbritānijas valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Tā arī bija jāizmanto un jāseko advokātu padomam, kas ir vislabākais, ko vajag darīt un kādus pierādījumus vajag iesniegt. 

Vēl viena lieta, kas ir jāatceras ikvienam, kam ir saskarsme ar Lielbritānijas tiesām – tiesas vērtē konkrētus pierādījumus tiesā. Tā nav vieta, kur taisīt šovu un vākt parakstus savam atbalstam. Ikviena tiesa (vienalga vai tas ir Lielbritānijā vai Latvijā, vai kur citur pasaulē), skatot bērnu tiesību jautājumus, pilnīgi visu vērtēs tikai no viena skatu punkta – kas ir konkrētā bērna vislabākajās interesēs? 

Atkarībā no jūsu lietas apstākļiem, iespējams, ka jums prasīs iesniegt pierādījumus, ka esat atrisinājuši savas alkohola vai narkotiku atkarības problēmas, vai arī, ka esat apmeklējuši speciālistus, lai attīstītu savas spējas un iemaņas rūpēties par bērnu. Ja dzīvojāt antisanitāros apstākļos, tad iespējams, ka no jums prasīs pierādījumus, ka esat mainījuši ne tikai dzīvesvietu, bet arī dzīvesveidu un spējat savu dzīvesvietu uzturēt tīru un sakoptu, piemērotu bērnu vajadzībām. Ja ir bijusi emocionāla vai fiziska vardarbība pret bērnu, jums noteikti prasīs apmeklēt virkni speciālistus, kas palīdz jums risināt problēmas ar dusmu izvirdumiem, vajadzēs apliecinājumu, ka turpmāk bērnu nedisciplinēsiet ar pērieniem vai bļaušanu. 

Kā var skaidri redzēt no Brices lietas – neviens no šāda tipa pierādījumiem netika iesniegts, tādēļ nav pārsteigums, ka iznākums ir viņai negatīvs. Iemesli kādēļ šādi pierādījumi netika iesniegti var būt tikai 2 – vai nu viņas Makenzija draudzene nespēja viņai sniegt kvalitatīvu juridisko padomu, izskaidrojot, kādus pierādījumus sagaida britu tiesa, vai arī – Bricei šādu pierādījumu nebija vai viņa nevēlējās tādus iesniegt.
Tiesu nepārliecinās tas, ka jūs internetā esat savākuši 1000 parakstus savam atbalstam, ja tiesai nebūs iesniegti pierādījumi, ka bērnam būs tīra gultiņa, kurā gulēt. Tāpat tiesu nepārliecinās jūsu pilsonības valsts deputātu vēstules, ja tiesa negūs pārliecību, ka jau nākamajā dienā jūs no priekiem nepiedzersities un neatstāsiet bērnu nepieskatītu. 

Tas, kādus pierādījumus tiesā vajag iesniegt un kādus tiesa vērtēs jums par labu, noteikti vislabāk zinās jūsu advokāts. Tādēļ, līdz ko jums rodas problēmas ar sociālajiem dienestiem, nekavējoties meklējiet sev advokātu. 


Kā atrast advokātus, kas sniedz valsts apmaksātu juridisko palīdzību Lielbritānijā?

Visvienkāršākais un drošākais veids, kā atrast sev advokātu, ir caur Advokātu savienības centrālo reģistru: The Law Society Find a Solicotor meklētāju: http://solicitors.lawsociety.org.uk/
 
Meklētājā izvēlaties Pro Search variantu, kā arī atzīmējat, ka vēlaties meklēt organizāciju, atzīmējat, ka juridisko jomu, kurā meklējat advokātu, vēlaties bērni vai ģimene (Children vai Family), ierakstiet SAVU pasta indeksu vai pilsētu, kurā dzīvojat, bet zem „More options +” atzīmējiet, ka vēlaties tos juristus, kas piedāvā valsts apmaksāto juridisko palīdzību (Accepts Legal Aid). Pēc šādiem kritērijiem atradīsiet tos ģimenes tiesību speciālistus, kas jūsu dzīvesvietas tuvumā nodrošina šādus juridiskos pakalpojumus. Varu uzreiz norādīt, ka tad, ja pie advokātu firmas ir norāde, ka viņiem ir Lexcel akreditācija, tas nozīmē, ka šī juridiskā firma nodrošina ļoti kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus, ko ir apliecinājuši advokātu savienības kvalitātes uzraugi. 




Kas vēl bez advokātu sameklēšanas ir jādara?

-          Ja bērns ir Latvijas pilsonis, nekavējoties informējiet Latvijas vēstniecību! Jo ātrāk informēsiet vēstniecību, jo ātrāk vēstniecība varēs procesu uzraudzīt un sniegt jums palīdzību savas kompetences robežās. 

-          Ja ir notikusi vai tiek apsvērta bērna izņemšana no ģimenes, nekavējoties sazinieties ar saviem radiem (vecmāmiņām & vectētiņiem, tantēm & onkuļiem, masām & brāļiem, jūsu pieaugušajiem bērniem) vai draugiem, kuri būtu ar mieru Jūsu bērnu ņemt pie sevis audzināšanai, kamēr atrisināsiet savas problēmas. Jo ātrāk piedāvāsiet savus alternatīvos variantus potenciālajiem aizbildņiem, jo lielāka iespēja, ka bērns netiks atdots pie svešiem cilvēkiem vai nenonāks bērnunamā. Piedāvājat arī potenciālos aizbildņus no Latvijas. Sociālajiem dienestiem un tiesai šie varianti būs jāizskata. 

-          Nekavējoties meklējiet palīdzību savu problēmu risināšanai un pēc iespējas sadarbojieties ar sociālajiem dienestiem. Sniedziet sociālajiem dienestiem pēc iespējas vairāk pierādījumu, ka problēmas atzīstiet un risiniet, un ka vēlaties savu bērnu atgūt.  
Ja angļu valodu neziniet pietiekami labi, lai saprastu visus dokumentus un spētu skaidri izteikties un izskaidrot situāciju, nekavējoties pieprasiet, lai pašvaldība nodrošina tulku. Neko neparakstiet, ja nesaprotiet dokumenta tekstu vai tam nepiekrītiet, pieprasiet tulku un uzmeklējiet juristu. Tāpat arī, ja ar bērnu vienmēr mājās esat runājuši latviski, un bērns jums jau ir atņemts, bet jums vēl ir iespēja ar bērniem tikties speciālistu uzraudzībā, nekādā gadījumā nepiekrītiet prasībai, ka jums ar savu bērnu ir jārunā angliski, tikai tāpēc, lai sociālais darbinieks saprastu. Jums ir tiesības sarunāties ar bērnu dzimtajā valodā, bet pašvaldībai ir jānodrošina tulks priekš sociālā darbinieka.

Mana bijušie darba kolēģi no advokātu biroja Blavo & Co, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību izveidoja šo skaidrojošo informāciju par aizgādnības pārskatīšanas procesu Lielbritānijā un tajā lietotajiem terminiem. Es ceru, ka šī informācija ir noderīga un  palīdzoša.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru