Mīlas krāpnieki un sociālā inženierija - kā neuzķerties?

Nesen izskanējušais gadījums, kad online krāpnieks no kādas sievietes ir izkrāpis €300 000 un Tviterī izvērtušās diskusijas par mīlas krāpniekiem, rosina man rakstīt par tādu kibernoziegumu veidu kā sociālā inženierija un kā no tās izvairīties. Mazliet vairāk pastāstīšu tieši par to, kā darbojas tā saucamie mīlas krāpnieki.

Ja līdz šim esmu rakstījusi par cilvēktiesībām un bērnu tiesībām, kas ir mani hobiji, tad beidzot ir laiks uzrakstīt par lietām, ar ko es ikdienā strādāju – kiberdrošību, finansiālo noziegumu novēršanu, naudas atmazgāšanas novēršanu un teroristu finansēšanas novēršanu. Šīs visas jomas ir savstarpēji ļoti saistītas un diezgan sarežģītas.

Kibernoziegumi ir multimiljardu industrija, kura peļņas ziņā tā šobrīd pārsniedz narkotiku biznesu. Kibernoziegumiem ir tendence pieaugt gan sarežģītības, gan peļņas ziņā. Ir aplēses, ka kibernoziedzības dēļ 2016 gadā ekonomika ir zaudējusi aptuveni $445 miljardus un tiek sagaidīts, ka nākamo divu gadu laikā tas var pieaugt līdz pat $1.2 triljoniem. Vakar britu advokātu regulators ziņoja, ka mūsu nozarē vien pēdējo 3 mēnešu laikā krāpniekiem ir šādā veidā izdevies izkrāpt £3.2 miljonus. Šo naudu noziedznieki vai nu vēlas atmazgāt un izmantot savām vajadzībām, vai arī tiek izmantota, piemēram, kara un terorisma vajadzībām.

Kibernoziegumu upuri var būt jebkurš – gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Vairs netiek jautājums:  vai mēs kļūsim par upuriem?, bet kad tas notiks?. Lielie uzņēmumi (īpaši bankas) iegulda ļoti daudz līdzekļus, lai sevi pasargātu no šiem noziegumiem, bet indivīdi parasti paliek diezgan nepasargāti.

Kibernoziegumi sen vairs nav tikai vīrusi vai hakeru ielaušanās kādās sistēmās vai datoros. Nu jau daudzi spēj atpazīt dīvainās vēstules, kurās  ar google translate palīdzību lauzītā latviešu valodā kāds cenšas iestāstīt, ka esam vinnējuši loterijā miljonus vai ka rakstītājs ir kāds Āfrikas cilts princis, kuram vajag palīdzēt pārskaitīt naudu uz citu jurisdikciju, jo tās ir tikai primitīvākās krāpniecības formas. Šobrīd kibernoziegumi ir kļuvuši ļoti sarežģīti un individuāli veidoti manipulāciju tīkli, kuros ikviens no mums var iekrist, ja vien neesam pietiekami uzmanīgi un piesardzīgi.

Es neieslīgšu dažādos tehniski sarežģītos noziegumu veidos, kad noziedznieki cenšas pārtvert elektroniskās sarakstes, cenšoties nomainīt veicamo maksājumu banku kontus (piemēram, norēķiniem par pakalpojumiem), vai par identitātes nozagšanas mēģinājumiem, kad nozogot kādas personas datus un uzdodoties par viņiem veic kādus darījumus (ņem kredītus, izveido uzņēmumus, caur kurtiem atmazgā naudu), utt.

Šoreiz pievērsīšos vienam no sarežģītākajiem kibernoziedzības veidiem - sociālajai inženierijai. Tas ir kibernoziegumu veids, kas ir ļoti personiski veidots un balstīts dziļās psiholoģijas zināšnās un cilvēka uzvedības pārzināšanā. Ar manipulatīvām metodēm noziedznieks iegūst upura uzticību, veidojot personiskas attiecības, kurās upuris pats izpauž informāciju par sevi, savu ģimeni vai savu uzņēmumu. Iegūtā informācija tad var tikt izmantota, lai veiktu krāpnieciskās darbības. Daudzi uzņēmumi apmāca savus darbiniekus, kā izvairīties no sociālās inženierijas mēģinājumiem un rada iekšējās aizsardzības procedūras, lai novērstu krāpniecības riskus. Ir arī daži atbildīgi uzņēmumi, kuri izglīto arī savus klientus kiberdrošībā (piemēram, Barclays banka), tomēr indivīdi bieži vien visneaizsargātākie šajā jomā.

Sociālās inženierijas krāpnieki (vienalga, vai krāpniecība plānota online vai reālajā dzīvē) ir vienmēr meklēs savus upurus pēc noteiktām pazīmēm, cenšoties pēc iespējas vairāk ievākt informāciju par savu upuri un izveidojot upura psiholoģisko profilu. Šajā digitālajā ērā ar sociālo tīklu aktivitātēm ir viegli novērot jebkuru daudz maz aktīvu sociālo tīklu lietotāju – uzzināt par viņu interesēm, viedokļiem, mīļākajām atpūtas vietām, iemīļotajiem ēdieniem, mūziku, hobijiem, mīļākajiem dzīvniekiem, utt.

Runājot par sociālo inženieriju, katram no mums ir jāatceras 2 galvenie principi:

1. Mums katram var samelot par lietām, kuras mēs alkstam dzirdēt (piemēram, ja neiet darbā, tad alkstam dzirdēt, ka esam gudrs un talantīgs darbinieks, kuru kāda cita firma grib pārpirkt; ja neiet mīlestībā – alkstam satikt dzīves lielo mīlestību un būt laimīgi, utt.);
2. Mēs visi esam draudzīgāki un pielaidīgāki pret cilvēkiem, ar kuriem mums  ir kopīgas intereses, pasaules uzskati, ar kuriem varam dalīties kopīgās pieredzēs - par ceļojumiem pa tām pašām vietām, par ēšanu tajos pašos restorānos, apmeklējot tos pašus koncertus, aizraujoties ar tiem pašiem hobijiem.

Ja kāds reālā dzīvē vēlēsies jūs apkrāpt (piemēram, ir noskatījis jūsu nekustamo īpašumu, vēlas jūsu naudu, vēlas izspiest jūsu firmas komercnoslēpumus), tad krāpnieks noteikti izpētīs jūsu online ieradumus un intereses, sagaidīs mirkli, kad jūs Facebookā vai Instagramā iečekosities savā mīļākajā naktsklubā vai restorānā un inscenēs pilnīgi “negaidītu satikšanos” pie bāra, uzsāks draudzīgu sarunu, kurā pēkšņi jums izrādīsies tik daudz kopīgu interešu, ka jums ātri vien liksies, ka esat satikuši dvēseles radinieku. Vēl pāris “negaidītas” un intensīvas satikšanās un jums jau šķitīs, ka esat labākie draugi un kļūsiet daudz vaļīgāki attiecībā uz to, kādas personiskas vai profesionālas lietas šiem cilvēkiem uzticiet.

Online krāpnieki rīkojas līdzīgi, bet šī “negaidītā satikšanās” tiks inscenēta nedaudz savādāk – vai nu atklātās diskusiju platformās, kuras vēlāk tiek pārceltas un privātu saraksti, vai arī izmantotas citas radošas upura uzrunāšanas metodes. Protams, Facebook draudzības uzaicinājumi no atvaļinātiem amerikāņu armijniekiem, vai ziņas “hey, beautiful, how are you?” ir visprimitīvākais veids, kā krāpnieki cenšas uzrunāt savus potenciālos upurus. Bet ja vien uz kādu no uzrunāšanas veidiem atsauksities, tad princips būs tas pats – komunikācija būs ļoti intensīva, ar lielu fokusu tieši uz upuri, cenšoties radīt iespaidu, ka ir dvēseles radinieki ar kopīgām interesēm,  vērtībām, viedokļiem, gaumi, hobijiem utt.

Šādi veidojot ilūziju par draudzību un iegūstot uzticību, pienāks kāds mirklis, kad krāpnieks nāks klajā ar ģeniālu investīcijas projektu, vai ģeniālu biznesa plānu un lūgs upurim investēt naudu vai mantu. Vai arī izmantos situāciju, ka upuris ir jau sācis uzticēties, krāpnieks centīsies iegūt konfidenciālu informāciju par upura darbu, uzzināt komercnoslēpumus, lūgs veikt citas darbības, kuru veikšanā krāpnieks ir ieinteresēts. Dažkārt šīs darbības var šķist šķietami nevainīgas, piemēram, var tikt izteikt lūgumu ieiet kādā dokumentu koplietošanas vietnē vai izmantot iedotu USB atmiņas karti, un no tā izdrukāt kādu svarīgu dokumentu, bet upuris pat nenojautīs, ka šādi datorā ielaiž vīrusu, kas palīdz nozagt paroles, pieeju finansiālai vai korporatīvai konfidenciālai informācijai, utt.

Emocionāli nežēlīgākās ir romantiskās krāpniecības formas, kurās bieži upuri tiek uzmeklēti iepazīšanās portālos. Kā jau minēju, ir daudzi krāpnieki, kuri savus upurus cenšas uzrunāt caur neīstiem profiliem Facebook, bet tur viņi spēlē tādu kā loteriju. No neskaitāmiem izsūtītiem draudzības pieteikumiem un “hey beautiful!” ziņām, ir salīdzinoši nelielas izredzes uzdurties “ideālam” upurim, kurš ir gatavs iesaistīties viņu manipulāciju spēlītēs. Krāpnieki skaidri apzinās, ka visbiežāk viņi tiks ignorēti, jo saņēmējs nav gaidījis šādu uzrunāšanu un attiecību uzsākšanu.

Turpretim iepazīšanās portālos cilvēki ir reģistrējušies ar mērķi uzsākt romantiskas attiecības un sagaida, ka saņems ziņas no svešiniekiem. Viņu “vājā vieta” – ilgas pēc mīlestības un attiecībām jau ir viegli identificējama.

Visbiežākais upura profils romantiskajās krāpniecības gadījumos ir sievietes pusmūžā vai gados (40+), kuras ir vientuļas un ilgstoši nelaimīgas, alkst īstas mīlestības un nedalītas uzmanības, atraitnes, šķirtenes vai iepriekš bijušas neveiksmīgās attiecībās ar alkoholiķiem vai laulības pārkāpējiem, cieš no relatīvi zemas pašapziņas, nav pārliecinātas par savu izskatu (par resnu/tievu, āda par krunkainu, utt) un jutušās nepamanītas un  nenovērtētas. Tajā pašā laikā upuri alkst romantiku, skatās romantiskas filmas, lasa mīlas romānus, un cer ka arī reiz pie viņām atjās princis baltā zirgā un viņu stāsts beigsies gluži kā pasakās – “apprecējās un dzīvoja ilgi un laimīgi”. Upuriem parasti ir izteikta empātija un vēlme gādāt un palīdzēt līdzcilvēkiem, viņas uztur citus ģimenes locekļus un gādā par viņu fizisko un emocionālo labsajūtu.

Tieši pēdējās īpašības – empātija un vēlme gādāt par citiem, ir būtisks kritērijs, lai krāpniecība izdotos, tādēļ krāpnieki jau sarakstes sākumā ar netiešām darbībām pārliecināsies par to, cik liels ir empātijas līmenis potenciālajam upurim (parasti stāstot dažādus iežēlināšanas stāstus par to, cik traģiski notikumi ir bijuši viņu dzīvē – mirusi sieva, ģimene gājusi bojā avārijā, utt), kā arī pārbaudīs upura finansiālo stāvokli un spēju gādāt par “nelaimē nonākušajiem” (jo šis scenārijs tiks vēlāk izspēlēts, lai krāpniecību realizētu).

Daudzi iepazīšanās portāli jau reģistrēšanās stadijā prasa daudz personisku informāciju un tajos nav grūti radīt ilūziju, ka jaunatrastais draugs ir īsts dvēseles draugs. Ja uzsākot saraksti, upuris atklāj informāciju arī par saviem sociālajiem tīklu kontiem, tad tas dod krāpniekam papildus piekļuvi informācijai, ar kuras palīdzību krāpnieks var radīt vēl spēcīgāku ilūziju par ideālajām un mīlestības pilnajām attiecībām.

Atceraties, ko es teicu iepriekš – mums katram var samelot par lietām, kuras mēs vēlamies dzirdēt. Ja sieviete nav pārliecināta par savu izskatu, alkst uzmanības un mīlestības, nav jutušās novērtētas, tad krāpnieks zina, kas ir darāms – nebeidzami komplimentu plūdi, bombardē ar uzmanību un mīlestības apliecinājumiem, nemitīgi stāsta, ka viņiem ir nesatricināma mīlestība no pirmā acu uzmetiena, ka viņi ir dvēseles radinieki un viņu savienība ir ierakstīta zvaigznēs. Kopīgās intereses (kas visas ir noskatītas sociālajos tīklos, vai noskaidrotas no paša upura) rada ilūziju par savienības saderību un radīta ilūzija par mīlestību. Upuris ik dienas saņems mīlestības apliecinājumus, cik ļoti viņa ir mīlēta, gribēta, ka bez viņas nevar dzīvot. Ik rītu viņa modīsies ar mīlestības apliecinājuma īsziņām un ik vakaru dosies gulēt ar ziņām, ka viņš alkst viņu tuvību un domās ir ar viņu. Intensīva online sarakste mīsies ar telefonsarunām un upuris pat nenojautīs, kādās lamatās ir iekritusi. Upuris tiks “barota” ar safabricētu mīlestību un izjutīs spēcīgu pieķeršanos cilvēkam, kuru viņa nekad pat nebūs satikusi, bet kurš ļauj viņai justies īpašai un mīlētai.

Šeit ir jāatceras, ka visbiežāk mums jūtas pret cilvēku rodas tieši balstoties uz to, kā mēs jūtamies, esot kopā ar šo cilvēku (pat tad ja tas ir virtuāli). Ja sieviete, kas ilgstoši ir bijusi nelaimīga, pēkšķi jūtas kā karaliene, kura apbērta ar komplimentiem, mīlestības apliecinājumiem un daudz uzmanību, tad ir tikai normāli, ka viņa emocionāli pieķeras personai, kas viņai liek tik labi justies.

Šāda mīlestības bombardēšana var vilkties mēnešiem un online krāpnieks šādi var apstrādāt vairākus upurus vienlaikus. Ir arī organizētas mīlas krāpnieku grupas, kurās krāpnieki strādā maiņās un pēc vienādas shēmas “apbur” vairākus upurus ar intensīviem mīlestības apliecinājumiem un komplimentiem.

Atkarībā no tā, kāds ir krāpniecības gala mērķis, šī online romance var palikt mūžīgi tikai online, bet ir gadījumi, kad safabricētā romance var tikt pārnesta arī uz reālo dzīvi.

Ja krāpniecības mērķis ir tikai naudas izspiešana, tad mīlas stāsts mūžīgi paliks tikai online romance, bet ja krāpnieks alkst iegūt Eiropas Savienības vīzu, tad krāpnieks var izmantot pats savu vārdu un savu fotogrāfiju, runāsies ar videozvaniem un centīsies veidot pēc iespējas intīmi tuvu komunikāciju ar upuri, lai būtu drošs, ka upuriem ir arī patiesa seksuāla interese veidot attiecības.  Upuris var tik arī pierunāts kārtot ES vīzu un laulības dokumentus, vai arī pierunā sievieti doties uz krāpnieka izcelsmes valsti, slēgt laulības tur un tad kārtot krāpnieka ierašanos ES. Lieki piebilst – ja mērķis ir ES vīza, tad drīz pēc vīzas iegūšanas un naudas izsūknēšanas no upura, krāpnieks pazudīs bez vēsts.

Ja krāpniecības mērķis ir tikai naudas izspiešana, tad komunikācija var mūžīgi palikt tikai online, bet vienmēr ar sakāpinātām gaidām, ka tūlīt, tūlīt jau viņi tiksies, tikai nemitīgi parādās dažādi šķēršļi, kādēļ tas vēl nevar notikt. Šie krāpnieki parasti iepazīšanās portālos bieži izmanto citu izskatīgu vīriešu fotogrāfijas un stāsta, ka paši ir ļoti turīgi un veiksmīgi uzņēmēji, atvaļināti armijas virsnieki, utt. Vārdi parasti ir izdomāti, bieži ir ļoti eiropeiski/amerikāniski (kaut arī paši krāpnieki visbiežāk ir no Āzijas, Āfrikas vai Austrumeiropas valstīm). Vienmēr būs stāsts, ka mīlnieks ir viens pats (ģimene mirusi, gājusi bojā, utt) un ka upuris ir vienīgā nozīmīgā persona viņa dzīvē. Tieši safabricējot intensīvas mīlestības jūtas un uzturot augstas gaidas par iespējamo drīzo tikšanos, sākas nemitīgās likstas un problēmas, kuru risināšanai sāks prasīt, lai upuris pārskaita naudu. Visbiežākie stāsti ir par kaut kādu iemeslu dēļ nobloķētiem bankas kontiem/bankas kartēm, kas nedarbojas/ nozagtiem makiem, utt, tādēļ tiks prasīts, lai upuris pārskaita naudu krāpniekam. Var tikt izspēlēti scenāriji, ka krāpnieks it kā dodas ciemos pie upura, bet robežsardze esot viņu nepatiesi arestējusi un atņēmusi maku, bet viņam steidzami ir vajadzīgs advokāts un lūdz upurim, lai pārskaita naudu advokātam (kas ir daļa no krāpnieciskās shēmas), lai mīlnieku varētu atbrīvot un viņi tūdaļ pat varētu tikties. Parasti scenāriji tiks izveidoti tā, ka atteikšanās maksāt summu var tikt uzskatīta par nepietiekamas mīlestības pazīmi, kas var apdraudēt attiecību tālāku pastāvēšanu (no kā upuris parasti nevēlas atteikties, jo nevēlas atteikties no mīlestības eiforijas sajūtas). Visbiežāk iesākumā summa nebūs liela un maksājuma veikšanai prasīs izmantot tādas maksāšanas metodes, kuras nav piesaistītas bankas kontiem. Mēdz būt arī gadījumi, kad prasa iegādāties noteiktas mantas – telefonus, datorus, u.c. priekšmetus online, ar piegādi krāpniekam. Ja upuris naudu pārskaita vai prasītās preces nopērk, tad nelaimju stāsti turpinās un arī naudas pieprasījumi turpinās – noteikti būs kāds traģisks stāsts ar iekļūšanu avārijā, nokļūšanu slimnīcā un nepieciešamību samaksāt rēķinus par ārstēšanu. Ar katru nākamo nelaimi, pieprasītās summas tikai augs augumā.

Par cik krāpnieka stāsts vienmēr ir konstruēts tā, ka viņš ir viens pats un citu radinieku viņam nav, bet jaunatrastā mīlestība ir vienīgais svarīgais cilvēks viņa dzīvē, tad visu likstu risināšana tiek sagaidīta tieši no upura. Atceraties, ka empātija un spēja uzņemties atbildību par citiem, ir viens no galvenajiem kritērijiem, kā tiek atlasīti upuri.  

Par krāpnieku radošajām idejām var tikai pabrīnīties un stāsti nekad nebeigsies, kamēr vien nebūs beigusies upura nauda, vai upuri kādā brīdī pieslēgsies veselais saprāts un viņas sāks apšaubīt stāstu patiesumu, jo sāks likties aizdomīga nemitīgā nelaimju ķēde, kuru risināšanai vajadzēs naudu.

Gadījumos, ja upuris sāk pretoties naudas izspiešanai, tad upuris bieži tiek arī šantažēts ar personisku informāciju (tajā skaitā ar nosūtītiem kailfoto, ja tādi ir reiz sūtīti), izteikti dzīvības draudi upurim un viņa ģimenei.

Kā pasargāt sevi no šādiem krāpniekiem?

• Pārliecināties, ka visos sociālajos tīklos privātuma uzstādījumi ir tādi, kas liedz svešiniekiem redzēt personisku informāciju par jums. Neievieto visiem apskatāmas bildes, kurās ir redzami dārgi ceļojumi, smalkas automašīnas, brendēti apģērbi/apavi/aksesuāri vai citas lietas, kas var liecināt par Tavu rocību.
• Sociālajos tīklos neapstiprināt draudzības ar personām, kuras personīgi nepazīsti. Neuzsāc saraksti ar svešiem preciniekiem.
• Ja pēkšķi uzrodas “dvēseles radinieks” (dzīvē vai online), pievērs uzmanību komunikācijas intensitātei. Ja “draudzība” attīstās pārāk strauji un viņam jau ir mīlestība no pirmā acu skata, tad piebremzē un paņem pauzi.
• Nestāsti pārāk personiskas lietas nesen iegūtiem draugiem. Īpaši piesardzīgiem vajadzētu būt tieši jautājumos par ģimeni un bērniem, lai viņus vēlāk nevar izmantot kā ķīlniekus naudas izspiešanā.  Nekādā gadījumā nesūti savus kailfoto.
• Ja esi iepazīšanās portālos, izturies kritiski pret stāstiem, ko jaunais draugs tev stāsta. Pārbaudi faktus - ja stāsta, ka ir armijnieks, pārbaudi vai tāda armijas bāze vispār eksistē, vai pilsēta, uz kuru “draugs” devies, eksistē, vai slimnīca, kurā viņš it kā atrodas, eksistē, utt. Veic Google meklēšanu, kurā var meklēt bildes un pārbaudi vai jaunā drauga bilde nav tīmeklī atrodama kā kādas citas personas bilde.
• Izprašņā jauno draugu par viņa interesēm, viņa viedokļiem un vērtībām vēl pirms atklāj savējos.
• Ja “jaunais draugs” uzaicina draudzēties kādā no sociālajiem tīkliem – pievērs uzmanību, kad ir izveidots profils – ja tas ir izveidots nesen, tad pastāv liela iespējamība, ka profils ir neīsts. Ja profils ir senāks un tajā nav lielas aktivitātes (neko neraksta par sevi un savām interesēm), bet viņa draugi pārsvarā ir citas sievietes, kas daudzējādā veidā ir līdzīgas tev (vecuma grupa, izskats, valstis), tad visticamāk pārējās dāmas ir tādi paši upuri kā Tu.
• NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NESŪTI NAUDU PERSIONAI, AR KURU NESSI TIKUSIES.  Bieži vien atsakoties sūtīt naudu, krāpnieks parādīs savu īsto dabu. Visbiežāk uztaisīs drāmu “vai tad tu mani nemīli?” un pazudīs. Tas var būt sāpīgi un  var salauzt tavu sirdi, bet krāpnieki pazudīs tā vai tā. Vienīgā atšķirība ir – izkrāps naudu un tad pazudīs, vai arī pazudīs bez naudas. Jebkurā gadījumā krāpnieki nav uz palikšanu un nekāda īsta mīlestība nav bijusi.

Ņemot vērā lielo emociju virpuli, smadzeņu skalošanu, upuru apzināšanos, ka viņas ir bijušas naivas un tikušas nežēlīgi izmantotas, daudzas sievietes neziņo par krāpniecību. Diemžēl tas ļauj šai krāpniecības industrijai tikai augt un attīstīties. Par šādiem gadījumiem ir jāziņo un ir jārunā. Ir jāizglīto citi cilvēki, lai neiekrīt līdzīgās krāpnieku lamatās.

No juridiskā viedokļa sociālās inženierijas lietas ir ļoti sarežģītas, jo ir grūti pierādīt krāpšanas faktu. Upuri paši ir labprātīgi sūtījuši naudu krāpniekam, tādēļ biežāk tie tiek traktēti kā civiltiesiski strīdi un upurim tiek ieteiks sniegt civilprasību tiesā (tas nekas, ka nav zināms nedz īstais krāpnieka vārds, nedz adrese, nedz jurisdikcija). Tikai ļoti retos gadījumos policija izprot krāpniecības shēmas sarežģītību un piekrīt to izmeklēt kā noziegumu.

Komercpasaulē daudzas apdrošināšanas kompānijas, kas piedāvā kiberdrošības apdrošināšanas polises kompānijām, tajās neiekļauj sociālo inženieriju un tas parasti ir pašu uzņēmumu risks. Tādēļ daudzas kompānijas iegulda diezgan lielus līdzekļus un laiku, lai apmācītu savus darbiniekus par sociālās inženierijas riskiem un metodēm, jo tikai tā var no šiem noziegumiem izvairīties. Kā jau iepriekš norādīju, summas, ko kibernoziedznieki mēdz izspiest, ir ļoti lielas un uzņēmumi nevar atļauties tādas summas zaudēt.

Bet reti kad šī izglītošana sasniedz mīlestības meklējumos esošos, kuri ir piereģistrējušies iepazīšanās tīklos, cerot uz īsto un vienīgo mīlestību. Ja jūs zināt kādu, kurš ir šādas krāpniecības upuris vai potenciāls upuris, atturieties no nosodošajiem “cik stulbam ir jābūt, lai ko tādu darītu?”. Upura nosodīšana un kaunināšana neko nepalīdzēs, jo upuri jau tāpat jūtas slikti un ir salauztas gan viņu sirdis, gan maki. Tā vietā izglītojiet un sniedziet atbalstu, iesakiet uzmeklēt kādu psihologu, kas palīdzēs tikt pāri emocionālajai traumai, ko sociālā inženierija var nodarīt.

Ja ziniet kādus potenciālos upurus (kas atbilst manis augstāk aprakstītajam upura profilam), tad izglītojiet šos cilvēkus un cenšaties novērst iespējamo krāpšanu.

Nobeigumā vēlos ievietot pāris saites uz dokumentāliem raidījumiem, kuros runā par šo krāpniecības veidu, kā arī divu kiberdrošības speciālistu uzrunas TED konferencēs. Tie visi gan ir angliski, bet ir ļoti noderīgi (pirmo video ir vērts skatīties līdz 17.minūtei, tad viss atkārtojas).