Dažādības svinēšana

 Nu jau ir pagājusi teju vai nedēļa kopš Kultūru Festivāla Norvičā, tomēr prieks un pacilājums nekur nav zudis. Kultūru Festivāls ir tāda dažādu tautību kopā sanākšana, kur katrs prezentēja savu kultūru, tradīcijas, dziesmas, dejas un ēdienus. Milzu burziņš ar daudz pozitīvām emocijām. Daudz kas man atgādināja Afrolat ikgadējās Āfrikas dienas svinības, tikai te bija daudz vairāk etnisko grupu, lielāka dažādība, ko svinēt. Bez prieka un pacilājuma, pasākums man arī raisīja daudz pārdomu, tādēļ vēlos tajās padalīties. 

Esot vairākus gadus iesaistītai etnisko minoritāšu (mazākumtautību) integrācijas procesos Latvijā, kā arī vērojot mūsu politiķu aktivitātes (īpaši pirms vēlēšanām), zinu, ka mazākumtautību integrācija ir ļoti, ļoti smags process. Bieži vien Latvijā nācies saskarties kā ar politiskās gribas, tā arī ar izpratnes trūkumu par šo jautājumu nozīmību.

Braukājot pa starptautiskām konferencēm, biju izveidojusi sev tādu kā mītu, ka tur – ārzemēs, tur nu gan šie jautājumi tiek risināti citādi, ka tur nu nav etniskās spriedzes un tādu problēmu, kādas ir Latvijā. Dzīvojot Lielbritānijā saprotu, ka attiecībā tieši uz šo valsti - tā ir tikai daļēja taisnība. Šī valsts ir viens no dažādības paraugiem Eiropā, tomēr daudzviet problēmas vēl aizvien pastāv. Londona ir etniski visdažādākā pilsēta pasaulē un tāda jau bijusi krietnu laiku, tādēļ šī pilsēta etnisko jautājumu risināšanā ir krietnu soli priekšā visām pārējām pilsētām. Salīdzinājumam Norviča ir ļoti maza un izteikti ‘balto britu’ pilsēta, kur etniskā dažādība pilsētā ir parādījusies tikai pēdējā gadu desmitā. Vietējie saka, ka Norviča etniskās dažādības ziņā tagad risina tās problēmas, ko Londona risināja 40 gadus atpakaļ. No mana skatu punkta, daudzos jautājumos problēmas Norvičā varu salīdzināt ar problēmām Latvijā (precīzāk būtu teikt – Rīgā).

Pēdējā mēneša laikā esmu aktīvi iesaistījusies etniskās iekļaušanas projektā Norvičā (Inclusion Norwich Mind) un esmu iepazinusi šo jautājumus labāk. Kā jau minēju, problēmas te ir, bet būtiskā atšķirība ir tā, ka te ir izpratne par jautājuma būtību un nozīmīgumu, kā arī – ir politiskā griba problēmas risināt. Tas ir tas, kas Latvijā ļoti pietrūkst.

Nevar noliegt Latvijas nevalstisko organizāciju centienus risināt integrācijas problēmas Latvijā. Īpaši šajā ziņā jāuzsaka visi, kas iesaistījusies Tolerances Alianses veidošanā. BET, citējot vienas organizācijas līderes teikto, „dažkārt ir tāda sajūta, ka cīnāmies ar vējdzirnavām un no šīs cīņas nogurstam”. Nevalstiskais sektors viens pats nevar neko izdarīt, ja politiķu vidū nav dzirdīgu ausu, ja nav neviens, kas vēlētos šos jautājumus risināt valstiskā līmenī. Ar entuziasmu vien nepietiek, lai patiesi mainītu lietas.

Esmu patiesi priecīga, redzot politisko gribu veidot iekļaujošu un atvērtu sabiedrību Norvičā. Gan valsts, gan vietējās pašvaldības, gan privāti fondi finansē virkni sabiedrības integrācijas projektus, kas vērsti uz jebkāda veida iekļaušanu. Tiek domāts gan par etniskām minoritātēm, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan seksuālām minoritātēm (vietējā Praidā piedalījās pat pilsētas mērs!), gan par sabiedrību kopumā. Caur dažādām aktivitātēm un pasākumiem tiek skaidri nodota ziņa: mums IKVIENS cilvēks ir svarīgs, mums rūp katra cilvēka labklājība un vienādas iespējas. Mēs saprotam, ka cilvēki, kas jūtas droši un pasargāti, ir daudz lojālāki valstij un sabiedrībai kopumā, spēj uzņemties atbildību, strādāt ražīgāk, gādāt par sevi un sev tuvajiem.

Protams, nevar noliegt faktu, ka diskriminācijas un aizspriedumu problēmas Lielbritānijā vēl aizvien pastāv. BET būtiskākais ir tas, ka valsts atzīst šo problēmu esamību un cenšas risināt.

Inclusion Norwich Mind projekta ietvaros tiek atbalstītas tieši etniskās minoritātes Norvičā. Apzinoties, ka daudziem pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā traucē tieši nepietiekamas angļu valodas zināšanas, projekta ietvaros tiek nodrošinātas bezmaksas angļu valodas nodarbības. Tāpat tiek sniegti padomi britu stila CV rakstīšanā un darba interviju tehnikās, padomi karjeras izveidei un sava biznesa uzsākšanai. Ir iespējams saņemt dzīves trenera (life coach) psihologa un psihoterapeita palīdzību, lai tiktu galā ar emocionālām problēmām. Bet ja stress ir ietekmējis veselību, tad tiek piedāvātas arī dažāda veida masāžas. No sākuma, kad uzzināju par šo projektu, man tas pat šķita neticami. Bet tagad pati saņemu masāžas stresa mazināšanai – un ticiet vai nē – tas strādā. :)

Projektā līdz šim nebija iesaistīti daudz latviešu. Ja godīgi – man pašai likās, ka te Norvičā jau nemaz nav daudz latviešu (līdz šim zināju tikai 1 - savu kaimiņieni Inesi). Bet pēc pāris uzsaukumiem Draugiem.lv domubiedru grupās biju pārsteigta – vakar vien uz bezmaksas Angļu valodas kursiem pieteicās jau teju divi desmiti latviešu. Arī uz Kultūru festivālu bija ieradušies pāris latvieši. Šogad mums vēl savs stends nebija, bet esmu droša – ja tā turpināsim, gan jau, ka nākamgad arī stends būs! Priecāsimies gan mēs, gan arī vietējie priecāsies par etnisko dažādību pilsētā. :)

Vairāk bildes varat aplūkot http://www.facebook.com/InclusionNorwichMind