Dažādības svinēšana



 Nu jau ir pagājusi teju vai nedēļa kopš Kultūru Festivāla Norvičā, tomēr prieks un pacilājums nekur nav zudis. Kultūru Festivāls ir tāda dažādu tautību kopā sanākšana, kur katrs prezentēja savu kultūru, tradīcijas, dziesmas, dejas un ēdienus. Milzu burziņš ar daudz pozitīvām emocijām. Daudz kas man atgādināja Afrolat ikgadējās Āfrikas dienas svinības, tikai te bija daudz vairāk etnisko grupu, lielāka dažādība, ko svinēt. Bez prieka un pacilājuma, pasākums man arī raisīja daudz pārdomu, tādēļ vēlos tajās padalīties. 
Esot vairākus gadus iesaistītai etnisko minoritāšu (mazākumtautību) integrācijas procesos Latvijā, kā arī vērojot mūsu politiķu aktivitātes (īpaši pirms vēlēšanām), zinu, ka mazākumtautību integrācija ir ļoti, ļoti smags process. Bieži vien Latvijā nācies saskarties kā ar politiskās gribas, tā arī ar izpratnes trūkumu par šo jautājumu nozīmību.
Braukājot pa starptautiskām konferencēm, biju izveidojusi sev tādu kā mītu, ka tur – ārzemēs, tur nu gan šie jautājumi tiek risināti citādi, ka tur nu nav etniskās spriedzes un tādu problēmu, kādas ir Latvijā. Dzīvojot Lielbritānijā saprotu, ka attiecībā tieši uz šo valsti - tā ir tikai daļēja taisnība. Šī valsts ir viens no dažādības paraugiem Eiropā, tomēr daudzviet problēmas vēl aizvien pastāv. Londona ir etniski visdažādākā pilsēta pasaulē un tāda jau bijusi krietnu laiku, tādēļ šī pilsēta etnisko jautājumu risināšanā ir krietnu soli priekšā visām pārējām pilsētām. Salīdzinājumam Norviča ir ļoti maza un izteikti ‘balto britu’ pilsēta, kur etniskā dažādība pilsētā ir parādījusies tikai pēdējā gadu desmitā. Vietējie saka, ka Norviča etniskās dažādības ziņā tagad risina tās problēmas, ko Londona risināja 40 gadus atpakaļ. No mana skatu punkta, daudzos jautājumos problēmas Norvičā varu salīdzināt ar problēmām Latvijā (precīzāk būtu teikt – Rīgā).
Pēdējā mēneša laikā esmu aktīvi iesaistījusies etniskās iekļaušanas projektā Norvičā (Inclusion Norwich Mind) un esmu iepazinusi šo jautājumus labāk. Kā jau minēju, problēmas te ir, bet būtiskā atšķirība ir tā, ka te ir izpratne par jautājuma būtību un nozīmīgumu, kā arī – ir politiskā griba problēmas risināt. Tas ir tas, kas Latvijā ļoti pietrūkst.
Nevar noliegt Latvijas nevalstisko organizāciju centienus risināt integrācijas problēmas Latvijā. Īpaši šajā ziņā jāuzsaka visi, kas iesaistījusies Tolerances Alianses veidošanā. BET, citējot vienas organizācijas līderes teikto, „dažkārt ir tāda sajūta, ka cīnāmies ar vējdzirnavām un no šīs cīņas nogurstam”. Nevalstiskais sektors viens pats nevar neko izdarīt, ja politiķu vidū nav dzirdīgu ausu, ja nav neviens, kas vēlētos šos jautājumus risināt valstiskā līmenī. Ar entuziasmu vien nepietiek, lai patiesi mainītu lietas.
Esmu patiesi priecīga, redzot politisko gribu veidot iekļaujošu un atvērtu sabiedrību Norvičā. Gan valsts, gan vietējās pašvaldības, gan privāti fondi finansē virkni sabiedrības integrācijas projektus, kas vērsti uz jebkāda veida iekļaušanu. Tiek domāts gan par etniskām minoritātēm, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan seksuālām minoritātēm (vietējā Praidā piedalījās pat pilsētas mērs!), gan par sabiedrību kopumā. Caur dažādām aktivitātēm un pasākumiem tiek skaidri nodota ziņa: mums IKVIENS cilvēks ir svarīgs, mums rūp katra cilvēka labklājība un vienādas iespējas. Mēs saprotam, ka cilvēki, kas jūtas droši un pasargāti, ir daudz lojālāki valstij un sabiedrībai kopumā, spēj uzņemties atbildību, strādāt ražīgāk, gādāt par sevi un sev tuvajiem.
Protams, nevar noliegt faktu, ka diskriminācijas un aizspriedumu problēmas Lielbritānijā vēl aizvien pastāv. BET būtiskākais ir tas, ka valsts atzīst šo problēmu esamību un cenšas risināt.
Inclusion Norwich Mind projekta ietvaros tiek atbalstītas tieši etniskās minoritātes Norvičā. Apzinoties, ka daudziem pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā traucē tieši nepietiekamas angļu valodas zināšanas, projekta ietvaros tiek nodrošinātas bezmaksas angļu valodas nodarbības. Tāpat tiek sniegti padomi britu stila CV rakstīšanā un darba interviju tehnikās, padomi karjeras izveidei un sava biznesa uzsākšanai. Ir iespējams saņemt dzīves trenera (life coach) psihologa un psihoterapeita palīdzību, lai tiktu galā ar emocionālām problēmām. Bet ja stress ir ietekmējis veselību, tad tiek piedāvātas arī dažāda veida masāžas. No sākuma, kad uzzināju par šo projektu, man tas pat šķita neticami. Bet tagad pati saņemu masāžas stresa mazināšanai – un ticiet vai nē – tas strādā. :)
Projektā līdz šim nebija iesaistīti daudz latviešu. Ja godīgi – man pašai likās, ka te Norvičā jau nemaz nav daudz latviešu (līdz šim zināju tikai 1 - savu kaimiņieni Inesi). Bet pēc pāris uzsaukumiem Draugiem.lv domubiedru grupās biju pārsteigta – vakar vien uz bezmaksas Angļu valodas kursiem pieteicās jau teju divi desmiti latviešu. Arī uz Kultūru festivālu bija ieradušies pāris latvieši. Šogad mums vēl savs stends nebija, bet esmu droša – ja tā turpināsim, gan jau, ka nākamgad arī stends būs! Priecāsimies gan mēs, gan arī vietējie priecāsies par etnisko dažādību pilsētā. :)
Vairāk bildes varat aplūkot http://www.facebook.com/InclusionNorwichMind

Komentāri

  1. Integrācija un etniskās dažādības risināšana UK ir tikai stāsta virspuse. Stāsta blakus realitāte - britu sabiedrība kopumā ir daudz sašķeltāka, nekā latvijas sabiedrība jebkad bijusi, imigrantu nošķelšana ir norma. Galveno kārt vēsturisko tradīciju un sociālo klašu dēļ. Tas izpaužas visdažādākajos veidos - angļu valodas dialektos, kā sociālā statusa piederības zīmogā, sociālās infrastruktūras pieejamībā (piemēram, institucionāli veidota working class funkcionālā lasīt/rakstīt neprasme, kvalitatīvas medicīnas nepieejamība), resursu izkliedē, zemajā sabiedrības iesaistītības lēmumu pieņemšanā, informētības līmenī, sabiedrības grupu vērtību atšķirībās. šajās visās lietās vienlīdzības un integrācijas ziņā lv uk ir krietni priekšā.

    Rezultātā britānijā esošā anti-diskriminācijas politika ar no tā izrietošo visur faktiski obligāto nepieciešamību deklarēt savu etnisko, reliģisko piederību un seksualitāti (netiešā veidā arī klasi) ir pirmā diskriminācijas leģitimizācijas pazīme. Ne velti, ja nākas saskarties ar britu policiju, pirmais ko jautā polcija, kāda potenciālajam noziedziniekam x bija nacionalitāte / rase.

    Secinājums - UK ir daudz jauki projekti, kas it kā iezīmē sabiedrības integrāciju, kas faktiski formāli piesedz apbrīnojama apjoma gan savas nacionalitātes, gan citu nacionalitāšu grupu diskrimināciju. Cēloņi sabiedrības grupu diskriminācijai UK netiek risināti un tie ir daudz fundamentālāki, kā Latvijā.

    AtbildētDzēst
  2. jh: nevaru spriest par UK, bet salīdzot ar Vāciju (vāčieši/turki) vai Somiju (somu/zviedri), Latvijas integrācijas problēmas ir pārsteidzoši pārspīlētas, ja pat neteiktu, ka nebūtiskas (sadzīves līmenī).

    AtbildētDzēst
  3. 2000.gadā (ne tik sen, vai ne), dodoties pamācīties Oxford, vēl bija jāaizpilda visādas tur imigrācijas kartiņas utt. Es visu fiksi paveicu, bet tad formulārā bija jautājums par rasi, ar ko sastapos pirmo reizi dzīvē un pamatīgi apmulsu. pēc draudzīgiem mudinājumiem rakstīt baltā, to arī izdarīju. Tas bija šoks Nr.1. Šoks Nr.2 sekoja tālāk, un ne jau kad mani ielika kādā plauktā ar uzrunu madam (you of course are from that society), studentu ēdnīcas apkalpotāji (briti, visi briti, neviena cita) ar zināmu nu tāadu pieskaņu balsī, bet visi ar patosu par savu working class un piederību tai. Un, Inese, atceries mūsu Raimonda Z. stāstu par sociālo piederību. Tā ka iepriekšējam komentētājam taisnība laikam, pašā sabiedrībā jau ir konflikts, bet nu es tomēr cilvēks no malas, varu redzēt nepareizi, ak, nemaz nerunājot par īriem, skotiem utt

    AtbildētDzēst
  4. Ak jā, vai Tu biji izcepusi lielisko plātsmaizi pie uzraksta " latvia"? Un pasākums kopumā izskatījās super

    AtbildētDzēst
  5. Cik žēl, ka jūs man te nereģistrējaties ar vārdiem, līdz ar to nevaru redzēt, kas man te ko komentē. Varu tikai minēt.
    Pēdējam - jā, ābolu kūka bija mans darinājums. :)
    Kornēlij, nezinu par anketu, ko Tu aizpildīji, bet zinu, ka lielākā daļa anketu, ko esmu redzējusi satur arī lodziņu "Nevēlos teikt". Bet Ritai (Lāsmai?) taisnība - šīs anketiņas te jāaizpilda uz katra soļa. Tāds likums. Tas likums gan paredz, ka tas jāaizpilda, lai būtu droši, ka netiek diskriminēti, BET - realitāte ir tāda, ka patiesībā bieži vien tas IR diskriminācijas pamats. Discrimination Awareness treniņos te māca - ja jums ir pamats domāt, ka tiksiet diskriminēts - atzīmējiet lodziņu "Nevēlos teikt".
    Bez tam - es jau nesaku, ka UK problēmu nav. Problēmas IR. Bet redzot, kā tās te tiek risinātas, jāsaka, ka LV tikai mācīties un mācīties no tā!
    + Ja kāds ir ļoti pārliecināts, ka LV diskriminācijas nav - tad teikšu tikai vienu - visticamāk Tev kā latvietim, visticamāk, to nav nācies piedzīvot.
    Caur Afrolat ne to vien esmu redzējusi un piedzīvojusi - jau Twitterī minēto gadījumu, kad tumšādainam cilvēkam neļauj būt donoram un atsakās pieņemt asinis, jo "pie mums ir tīra asinsbanka", tāpat tumšādainiem cilvēkiem neizīrē dzīvokļus un vajag vietējo latvieti, kas par viņu galvotu, utt. Latvijā vēl aizvien ir kaudze tādu problēmu, par kurām UK sen vairs i pat iedomāties nevar.

    AtbildētDzēst
  6. Žēl, Inese, ka diskusija izvērtās par diskrimināciju un problēmām, ne par foršo tajā pasākumā, kaut vai jānovērtē skaistos tērpus uz tavu kūku es atpazinu), un dažādību, vispār malacis meitene, un cerams, ka pasaule caur katru mazo labo centienu paliks labāka kaut nedaudz...veiksmīti un izturību, Kornēlija

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru